Tax Stories: Life, Business & Tax

Hosted by Jānis Taukačs

Business Education

Website RSS feed

Episodes

108

Latest episode

Jun 2026

Language

About the show

Vieglas diskusijas par dzīvi, biznesu un nodokļiem ar līderiem savās kompetences jomās. Abonējiet, lai nepalaistu garām neko svarīgu: www.taukacs.blog Light discussions about life, business and tax, with leaders in their areas of expertise. www.taukacs.blog

Listen to episodes

60 recent

June 10, 20261 hr 17 min

Ep.107 Jurijs Spiridonovs padarīja Rīgu par finanšu galvaspilsētu, vismaz uz vienu nedēļu

Vairāk Nodokļu stāstu - www.taukacs.blog Esmu lepns, ka Latvijā ir tādi inteliģenti cilvēki, kā Jurijs Spiridonovs. Viņš ir Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas (EBRD) valdes padomnieks un Latvijas pārstāvis, ekonomikas zinātņu doktors, RISEBA asociētais profesors, vecākais pētnieks Latvijas Zinātņu Akadēmijā, ar plašu pieredzi valsts pārvaldē. Atziņas no iespaidīgās EBRD Biznesa Foruma nedēļas Rīgā varat lasīt te. Tikko aizvadītais EBRD Biznesa Forums Latvijā (ar 2100+ delegātiem no 77 valstīm) bija lielākais biznesa pasākums, kāds jebkad Latvijā noticis. Tas radīja spēcīgu emocionālu sasaisti ar Latviju, kas ir svarīgi investīciju piesaistei.Nīderlandes karaliene Maxima, Lielbritānijas, Ukrainas, Baltijas finanšu ministru dalība nodrošināja sarunu augstākā līmeņa kvalitāti.Jurijs strādājis pēdējos divus gadus pie šī pasākuma gatavošanas, pēdējā laikā pat 18h dienā bez brīvdienām.Jurijs arī padalījās, ko praktiski nozīmēja, ka 6 dienas pirms konferences mainījās valdība.Kāds labums no tā visa ir Latvijas biznesam?Kādos gadījumos EBRD var palīdzēt uzņēmumiem? Tas var būt ieguldījums kapitālā, kredīts, dalība obligāciju emisijā lielos projektos, vēlams - sākot ar EUR 10 milj.;EBRD ir AAA reitings, kuras iesaiste var dot kvalitātes zīmogu uzņēmumam;Latvijā nav daudz EBRD projektu, jo te vide ir sadrumstalota; Latvijas vadība nav redzēta regulārās investīciju roadshow sanāksmēs Londonā;Nebūtu slikti, ja bizness zinātu Latvijas valsts infrastruktūras plānu tuvākajiem 5-10 gadiem. Kāpēc mēs skatāmies tikai uz Baltijas vai Polijas tirgu, bet kāpēc mēs negribam veidot projektu, piemēram, Ēģiptē, izmantojot EBRD resursus?EBRD Biznesa Forums bija magnētiskā rezonanse valsts pārvaidei;FM kolēģi, kas bija iesaistīti šī pasākuma organizēšanā bija fantastiski, par pārējiem no valsts pārvaldes neizteikšos.Pēdējā nodokļu reforma bija laba ar to, ka FM daudz runāja ar biznesu, asociācijām, pirms pieņēma lēmumus.Nodokļu sistēma nekad nebūs vienkārša, jo tā paredz daudz izņēmumus un atvieglojumus.Visu skolu programmās jābūt, ka skolniekiem jāsaprot nodokļu pamatprincipi. Iespējams, jaunais 5 sēriju ‘Nodokļu stāstu’ seriāls varētu skolām ar šo palīdzēt. Latvijas Universitāte jau palūdza atļauju to izmantot savā mācību programmā. Attieksme nodokļu administrācijai ir tas, kas Lielbritānijā labi sanāk, un Latvijas VID tas sanāk arvien labāk.

June 1, 20261 hr 17 min

Ep.106 Jeļena Buraja - izglītība kā pamats visam

Daudz vairāk nodokļu (bet ne tikai) satura - www.taukacs.blog Ar Rietumu Bankas vadītāju Jeļenu Buraju apspriedām banku sektoru un ekonomiku Latvijā, t.sk. sekojošas tēmas:arvien vairāk Jeļenas draugu spēlē golfu un ir redzams, ka tas kļūst arvien populārāks;Ļoti labs formāts jebkuram mācīties - universitātēs meklēt atsevišķus kursus; arī attālināti - ārzemju universitātēs.ja tu mācies un attīsties, tad nav arī izdegšanas; es vispār neticu izdegšanai - tas ir mūsdienu pārticības blakne; vai Ķīnā tu varētu atļauties 1/2 gadu nestrādāt? ja tu katru dienu dari kaut ko, lai vide ap tevi ir arvien sakārtotāka, tu būsi kreativitātes fāzē; ja jūties izdedzis, aizej kādam palīdzi un jutīsies labi;Diez vai cilvēks 80 gados, atskatoties uz savu dzīvi, atcerēsies, cik labi es pavadīju laiku iepirkšanās centrā.cīnos ar katru lieko klikšķi bankā;arī izvēlēties vietējā kapitāla banku var būt patriotisma izpausme;Tas izskatās kā sistēmas gļuks - bankām skatās uz katru sīkumu, bet maksājuma iestādes nav tik regulētas un kontrolētas, bet abiem jākonkurē.bankas stratēģiju iet eksporta tirgos parādīja bankas akcionārs no Īrijas kā perspektīvu attīstības virzienu;ārvalstu investīciju piesaistīšana ir vietējo cilvēku un uzņēmumu atbildība; jāstāsta par tūrismu Latvijā; jāveido arvien vairāk pasākumus, kas piesaista visu Eiropu; Ledusskapis uzvar televizoru. Mums jābūt pārtikušiem, lai viss ir labi. ģeopolitiskajā kontekstā ir nevis jāved naudu ārā no valsts, bet jādara visu, lai mēs esam stipri, tāpēc tieši jāiegulda vietējā biznesā (kādēļ gan pensiju naudas apsaimniekotājiem nenoteikt, ka daļu šīs naudas jāiegulda Latvijā - JT piezīme); Liepājas pašvaldība ir labs piemērs attieksmei pret investoriem: jūs tikai nāciet, mēs jums visu izdarīsim, lai būtu ērti te strādāt;Latvijā ir labas biznesa atbalsta programmas, gan LAD, gan Altum un arī bankas labprāt kreditē; biznesi vairāk attīstītos, ja būtu vairāk pieejamu darbinieku; tādēļ vērts pievērsties izglītības sistēmas straujākai attīstīšanai;mēs dzīvojam drošā vidē, kas ir prioritāte pār citām lielajām pilsētām Eiropā; Varbūt jāatceļ nekustamā īpašuma nodokli komerctelpām, lai attīstas Rīgas centrs;Jāpiedomā, kā nodrošināt taisnīgumu, jo šobrīd tie, kas maksā nodokļus bauda tādus pašus labumus kā tie, kas nodokļus nemaksā;Ar pelēko ekonomiku (ap EUR 2 miljardi gadā) varētu pieckāršot Izglītības ministrijas budžetu vai divkāršot medicīnas izdevumus; Kā mēs varam piekrist progresīvam IIN ar tik lielu pelēko ekonomiku?Ja mēs atcelsim IIN, nodokļus g.k. iekasēsim no PVN u.c. netiešajiem nodokļiem, bet iegūsim augstas klases speciālistus;nodokļu likumiem jābūt skaidriem; ir uzņēmumi, kas nemaksā korekti nodokļus, jo viņi tos nesaprot;Latvijas pelēkā ekonomika slēpjas atsevišķās biznesa nozarēs, kas nemaksā; lump-sum tax (fiksēta gada IIN summa) ārzemniekiem, kas pārceļas uz Latviju, varētu būt labs veids, kā paņemt līdzīgus piemērus no Itālijas, Polijas, Šveices un Spānijas;par pensiju 2.līmeņa izmaksāšanu iedzīvotājiem - varbūt vienkārši jāuzlabo sistēmu, kā labāk pārvaldīt? No otras puses - tuvākajos gados parādīsies tādi instrumenti, ar kuriem cilvēkiem būs ārkārtīgi vienkārši investēt un tad arī var būt īstais brīdis atdot cilvēkiem viņu naudu, lai paši investē. Priekš kam? - tas vispār ir labs jautājums jebkurā dzīves posmā. Bankas varētu būt aģents, kas nākotnē varētu automatizēt visu nodokļu iekasēšanu VID vietā. Kur 2 juristi, tur 3 viedokļi, bet kur ir 2 grāmatveži un IIN likums, tur ir 10 viedokļi un pat VID brīžiem nezin, kā ir pareizi. Paldies Kristapam Pētersonam ar komandu, kas palīdzēja ar šīs epizodes tehnisko pusi. Par JeļenuPar biznesuPar ekonomikuPar nodokļiem

May 23, 2026Episode 1051 hr 12 min

Ep.105 Uldis Tatarčuks - Latvija ir tehnoloģiski attīstītāka, nekā Vācija

Tax Stories portālā - vairāk satura par nodokļiem (ne tikai). Ar Tet vadītāju Uldi Tatarčuku šoreiz runājām par:hokeju un golfu;The Diary of a CEO, kā arī Tax Stories u.c. - podkāsti, ko Uldis mēdz klausīties;Stanfordas miniMBA programmas atziņām;Tet dažādajiem biznesa virzieniem;Latvijā jāveido atbalsta programmas energo-efektīvām nozarēm, kā Vācijā;vēl viens labs Vācijas paraugs - samazināta PVN likme energo-efektīvo ēku būvniecībai - tas straujāk attīstītu nekustamā īpašuma tirgu;“Strādājot ar valsts iestādēm tu saproti, ka viņiem pulksteņi griežas lēnāk.”šogad un nākamgad AI izmantošanā vēl nepieciešama cilvēka klātbūtne;krāpnieki 2025.g. izkrāpa ap EUR 26 milj.;ja spēlē hokeju Latvijas Virslīgā, bet gribi spēlēt labā Eiropas līgā - apmēram tik sarežģīti ir ienākt jaunā eksporta tirgū, bet balva ir pietiekoši interesanta, lai tur nokļūtu;kāpēc mums ritināt investoriem sarkano paklāju, ja mūsu ienākšanu eksporta tirgos neviens tur negaida un pat neatbalsta? Tet un LMT piemērs rāda, ka arī citi uzņēmumi var labi attīstīties ar kombinētu privāto un valsts kapitālu;valsts Latvijā kopumā pārāk daudz nodarbojas ar biznesu - privātie vienmēr būs konkurētspējīgāki; tik jānodrošina godīgas konkurēšanas vidi; arī investori lasa medijus par korupcijas skandāliem;biznesa vēlmju saraksts uz nākamām parlamenta vēlēšanām ir LDDK valsts attīstības plāns;Latvijā ir tāda pat veca sistēma par virsstundu apmaksu, kā Baltkrievijā un Krievijā;VID spēja uzlabot procesus ir pamanāma;nodokļu sistēmā svarīga ir vienkāršiba un ilgtermiņa prognozējamība; mums jābūt atvieglotai sistēmai, kā piesaistīt ārvalstu ekspertu piesaistīšanai; LIKTA PVN strīds ar VID jau 10 gadus - nodokļu strīdu nespējas paraugs;ja pareizi izveido, Latvijā būtu saprātīgi ieviest Netflix nodevu, kas attīsta vietējo filmu produkciju; tāpat arī valsts atbalsts starptautiskiem projektiem, tādiem kā ārzemju filmu filmēšanai, starptautiski pokera turnīri u.c. valstij parasti kopumā ir ar + zīmi.

May 9, 20261 hr 37 min

Ep.104 Four Interviews at a Writers' Retreat

Nick Hughes, UK has made his career in finance. He has been working for big names like McKinsey, American Express, easyJet and Barclays. He was born and grew up in Zimbabwe until he turned 18, then studied at the University of Oxford. He is a talented writer who now lives in London. He has studied brain function and near-death experiences and wrote a book about what human life might look like 20 years from now, alongside their digital clones, which contain a complete copy of the human brain. Wendy Brabon, USA has been working for most of her life in pharma industry, for names like Siemens, Novartis and Viatris. Debut author of 'Guardian of Ten', inspired by her grandmother's Nazi-occupied Utrecht — and a long life's worth of lessons that feel urgent today.Catriona Jarvis is a former judge in UK, with a focus on refugee rights and human rights in general. She writes about South Africa.Ian Jacobs is a professor in medicine, holding the leading positions in the NHS medical system in UK, like chairing the Barts Health NHS Trust. He has been living in Australia and UK, teaching at universities, now writing his book about fighting cancer. Over the past 35 years he has led a research team working on early detection and risk prediction of cancer.

April 30, 2026Episode 1031 hr 24 min

Ep.103 Inga Spriņģe par kritisko domāšanu

Sarunā dzirdēsiet par dzīves Igaunijā un Latvijā salīdzināšanu, Ingas esošo un topošo grāmatu, socialiem medijiem un AI, Re:Baltica, karjeras svarīgākajiem pavērsieniem, ofšoriem, podkāstiem, u.c.Tax Stories blogi un podkāsti dzīvo te: www.taukacs.blog

April 23, 20261 hr 30 min

Ep.102 - Raimonds Zukuls par un ap muitu

Nodokļu blogi un podkāsti dzīvo www.taukacs.blogĢenerālis Raimonds Zukuls ir VID Muitas pārvaldes vadītājs, tātad - Latvijas muitas cilvēks Nr.1. Cita starpā apspriedām sekojošas tēmas. Sākotnies Ukrainas karam tirdzniecības veicināšanas fokusu (muitošanas ātrums) muitā nomainīja kontrolējošais fokuss. Šobrīd muitā ir 777 darbinieku (savulaik bija ap 1800). Kā izglītoties un sekot līdzi jaunumiem Latvijā muitas tiesību jautājumos? Saistošā izziņa par tarifu vai izcelsmi vairs nav retums. Uzņēmēji ir pietiekoši izglītoti par iespējām un tās arvien biežāk izmanto. Šobrīd muitai uz galda ir ES muitas reforma, bet tas vēl tālu.Kā AI palīdz muitas darbā? Piemēram, ievadot AI rīkā preces fotogrāfiju, muitas (KN) koda vismaz pirmie 4-6 cipari būs noteikti diezgan precīzi. Pēcmuitošanas pārbaudēm fokuss šobrīd ir sankciju apiešana. Rīgas ostā mums ir robeža ar Ķīnu. Ķīnas precēm ir būtiskas antidempinga nodevas (50-80%), ko joprojām cenšas kreatīvi apiet.Sankciju mērķis ir apturēt militāro potenciālu vai nedot naudu Krievijai par izejvielām. Cik lielā mērā Centrālāzijas valstis izmanto sankciju apiešanai?Muitai laba sadarbība ar FID un ĀM, kur rodas idejas par sankciju uzlabošanu, ko tālāk komunicē ar Eiropas Komisiju.Imports no Krievijas ir būtiski krities, bet eksports uz Krieviju nesamazinās. Top 5 pārkāpumi muitā: nepareizs KN kods; nepareiza preču izcelsme; neloģiskie maršruti; luksuss precces; vecie līgumi par pārejas periodu, kad jaunākās sankcijas vēl nav spēkā. Veikalos labi, ka arvien vairāk parādās karodziņi par preču izcelsmi. Joprojām notiek cigarešu kontrabanda, bet samazinās. Nelegālo cigarešu skaits pieaudzis dēļ ES nelegāli ražotā apjoma. Arvien vairāk uz robežas atrod narkotikas. Vai Latvijas muitai nonāk informācija par Šveicē iegādātu pulksteni, kur paprasīts tax free zonā atpakaļ PVN? Ielidojot no 3.valstīm ar jaunām precēm vērtībā virs EUR 430, ir jāiet cauri sarkanajam koridoram. Muitas savā starpā apmainās ar informāciju. Eiropā jāiet uz pārmaiņām, lai nevajadzētu visām 27 valstīm piekrist. Tā dēļ iestrēguši ES svarīgi jautājumi.Labi, ka ieviesta administratīvā atbildība ar EUR 10k un tml. sodiem, lai par salīdzinoši nelielu pārkāpumu nevajadzētu ierosināt kriminālprocesu. Vai muita veidos pārkāpēju melnos sarakstus?Vai muita tiek klāt informācijai par ofšoru patiesā labuma guvējiem?Nodokļu un muitas policija joprojām ir būtiski ikdienas partneri apmēram tāpat, kā pirms NMP novirzīšanas uz IeM.CBAM (oglekļa importa maksājums) tiem, kas importē virs 50t, radījis apmulsumu biznesa vidē. Muitas likumā un ES tiesībās paredzētie grozījumi varētu skart e-komerciju (EUR 3 par sūtījumu no š.g. 1.jūlija) un apstrādes maksa no novembra. Ir paredzētas lietas, ko komersanti varēs darīt muitas vietā paši, kas viņiem būs izdevīgāk. Datahub - info no visas ES, lai to automātiski izmantotu muitas deklarāciju sagatavošanai.

April 13, 202646 min

Ep.101 Jānis Domburs par svarīgākajiem mērķiem

Ar šo turpinās virkne sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta Mediāna autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, t.sk. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši Tax Stories podkāsti un blogi. Ar žurnālistu Jāni Domburu iepazīstināt nav nepieciešams. Šoreiz Jānis piekrita aprunāties mikrofona otrā pusē. “Mums nodokļu slogs un iekasējamība ir salīdzinoši zema, bet mēs gribam visus sociālos labumus tāpat, kā Skandināvijā. Celt nodokļu slogu vairs nav racionāli. Tomēr mēs viņus iekasēsim. Tādēļ mums tagad vajadzīgi 2 mērķi:būt par kompaktāko un atklātāko valsts pārvaldi Eiropā;straujākais ēnu ekonomikas samazinājums Eiropā.” “Pie šādiem mērķiem nemaksātājiem vairs nebūs attaisnojuma nemaksāt.” “Vēl pie pelēkās ekonomikas tēmas vērts plašāk diskutēt vai nodokļu nemaksāšanas gadījumos tiesām vairāk jāiet brīvības atņemšanas vai naudas sodu virzienā.”“Bizness vislabāk zin, kurš strādā pa melno. Kamēr pats bizness uz to piever acis, neko nevar izdarīt. Kāpēc viņi neko nedara? VID vai KNAB ir kaut ko dzīvē parādījuši, ka viņiem nevar uzticēties.” “Zagšanā piedalījās 3 pakāpju zagļi: lielzagļi, līdzzagļi un muļļzagļi.”“Aizej uz Latgali un pajautā, kāpēc viņi nestrādā pa balto? Tieši, bļ.. , kāpēc? Pašļi visi dir.." “Daudziem pamatoti ir uzkrājies jautājums VIDam - a jūs biezos visus kratat vai nē?” Tas ir taisnīguma deficīta pamata jautājums, kas redzēts visa KNL pastāvēšanas laikā.“Par valsts budžeta tēriņiem lielākais jautājums ir par atklātumu.” Sevišķi spilgti tas redzams, cik grūti aizrakties līdz jautājumu saknēm, gatavojot KNL raidījumus. Daudzi mediji atmet ar roku šim, jo nav tik daudz laika, lai aizraktos.“Mēs ejam nevis pa spirāli uz augšu, bet pa riņķi. Ja publisko iepirkumu reforma beigsies ar sliekšņu celšanu un iepirkumu necaurspīdīgumu, es baidos, ka spirāle var sākt iet uz leju.”“Valsts kases publiskotajās sadaļās ‘tāmes’ var kaklu nolauzt 99 gadījumos no 100. +Īpaša sadaļa ir aizsardzības sfēra.” “Kādēļ gan katra valsts pārvaldes struktūra nevarētu publiskot visus iepriekšējā dienā veiktos maksājumus?” “Pelēkā sektora uzlabošana sākās ar mazām lietām. Kādēļ gan neieviest Zviedrijas modeli, ka katram privāto pakalpojumu sniedzējam es samaksāju pa 15-20% vairāk, ko es gada beigās saņemu no valsts atpakaļ?”“Otrs, mazajam biznesam arī ik pa laikam varētu veikt pārbaudes vai viss, ko viņi noraksta izdevumos, atbilst biznesa izdevumu kategorijai.”

April 6, 202644 min

Ep.100 Jānis Taukačs par šī podkāsta mērķi

700+ 'Tax Stories' blogi un podkāsti atrodami: www.taukacs.blogIntervētāja lomā šajā īpašajā reizē iejūtas raidījuma Mediāna autors Kristaps Pētersons. Viena no līdzšinējām intervijām bija ar lielākā Izraēlas advokātu biroja nodokļu prakses vadītāju. Viņam bija iespēja izvēlēties sev piemērojamo nodokļu režīmu un viņš izvēlējās maksāt vairāk. Cilvēki tur saprot, ka dēļ tur pastāvošiem drošības riskiem ir vairāk jāpalīdz savai valstij.2025.gadā ‘Tax Stories’ podkāsts ap 800+ cilvēkiem bijis starp Top 3 klausītākajiem Latvijā.Problemātiskās jomas nodokļu sistēmā: aplokšņu algas, PVN shēmas, iespējama kapitāla pieauguma neaplikšana, ja persona nomaina nodokļu rezidenci,personīgos uzņēmumos ienākuma novirzīšana no atalgojuma uz dividendēm,nepiemērojot ieturējuma nodokļus, Latvija dāvina nodokļus citām valstīm.Iespējamās zāles, lai šīs problēmas risinātu:jāiet pēc tēriņiem, kurus tērētājs nevar paskaidrot, nevis pēc biznesmeņiem, kuri, iespējams, ‘zināja vai viņiem vajadzēja zināt’ par piegādātājiem vai pircējiem, kas izkrāpuši PVN;online rēķini un čeki;exit tax - nodoklis par Latvijā ģenerētiem aktīviem, ja persona maina nodokļu rezidences valsti;pastiprināti jāuzrauga skaidras naudas izcelsmi;uzlabota automātiskā konta (MUN) sistēma - EUR 300k apgrozījumam ar mazāku likmi un super-vienkāršu reģistrāciju un likvidēšanu. Jo sistēma būs vienkāršāka, jo vairāk nodokļus cilvēki maksās. Būtu lieliski, ja jebkurš var uzklikšķināt uz jebkuru valsts tēriņu un apskatīt visus pirmdokumentus, t.sk. publiskā iepirkuma dokumentāciju.

March 30, 2026Episode 991 hr 12 min

Ep.99 Kristofs Blaus - mēs esam tuvu kaut kam lieliskam

Kristofs Blaus⁠ ir Nutrameg (Top 10 uzņēmums savā jomā pasaulē), StartSchool, ManaBalss.lv un Uzņēmēji Mieram līdzdibinātājs Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Tālāk - mazliet vairāk no Kristofa teiktā. Tie, kas ir biznesā, parasti nedala starp personīgo un darba dzīvi. Ir viena dzīve. Nevar izslēgt smadzenes, tiklīdz izej ārpus biroja telpām.Mums cilvēkiem produktivitāte ir virs EUR 1 milj. uz cilvēku gadā. Tuvākajos 5 gados plāno sasniegt EUR 1 bn apgrozījumu.Latvija ir mazam biznesam sapņu zeme. Taču tie ir toksiski priekš ekonomikas ar drausmīgu produktivitāti uz vienu cilvēku. Mazie ir vajadzīgi, lai izaugtu lieli.Lielie uzņēmumi Latvijā sastopas ar pārlieku piesardzību no valsts un banku sektora.Savukārt, Lietuvā VID aicina lielākos uzņēmumus ciemos un saka: jūs esat mūsu varoņi, kā mēs vēl jums varam palīdzēt un kādi jums tuvākie plāni?Mēs esam gan bankām, gan VID daudz skaidrojuši par to, kādēļ mēs Google maksājam miljonus par reklāmām.Uzņēmējiem pārāk bieži trūkst ambīciju par lieliem mērķiem un eksporta tirgiem. Latvijā ir augsta darba kultūra. Taču uzņēmēji par lieliem mērķiem bieži neaizdomājas, jo trūkst labu piemēru. Menedžeri var maukt vēl 10 gadus ar to pašu KPI. Tikai founderi var redzēt lielo bildi, ka kāds KPI ir novecojis un jāpārtaisa.Kad primārās vajadzības ir apmierinātas, viņi var vairāk ieguldīt veselībā. Tāpēc vajag lielāku IKP uz iedzīvotāju. Tāpēc vajag vairāk produktīvu lielo uzņēmumu.Nutrameg mēs ar AI vēlamies automatizēt 50% no visiem procesiem.Arī StartSchool ir liels uzsvars uz AI izmantošanu. Tagad tieši ir iespējams pieteikties uz jauno mācību gadu, kas sāksies septembrī. Stratēģija - 10 gados izaudzināt 1000 potenciālus startapu līderus.Latvijas nodokļu sistēma ir lieliska, it sevišķi UIN.

March 25, 2026Episode 981 hr 20 min

Ep.98 Zane Čulkstēna par mākslu un mākslīgo intelektu

Zane Čulkstēna ir harizmātiska uzņēmēja ar lielisku Latvijas un ārzemju izglītību (SSE, University of Sussex, Columbia University). Viņa dibinājusi cilvēkkapitāla uzņēmumu ERDA, galeriju Kim?, Future of Work Institute in Riga, darbojas Mākslas Akadēmijas padomē, bija Jūrmalas Mūzikas festivāla CEO. Zane palīdz arī vidusskolniekiem noorientēties ar karjeras izvēli. Ar Zani apspriedām šādus tematus. Par AI un biznesu.Kad Covid laikā Zane organizēja 'Future of Jobs' konferenci sadarbībā ar 'World Economic Forum', tai online pieslēdzās ap 60k cilvēku. Tagad sadarbībā ar Google tikko bija šīs iniciatīvas turpinājums - konference 'Future of Work in the Age of AI'. Ar 2028.g. uzņēmumus ES varēs dibināt 48h laikā online ar izmaksām, kas mazākas par EUR 100, bez kapitāla prasībām. Algu palielināšanai skolotājiem jānāk komplektā ar cita veida prasmēm un darba modeļiem, kas balstās uz obligātu AI apgūšanu. Mēs jauniešiem iedodam Latvijas 100 lielāko darba devēju sarakstu un vaicājam, lai atzīmē sev zināmos. Viņi tā reāli zin vien ap 6 uzņēmumiem. Profesionālie pakalpojumi ir vieni no tiem, ko samērā drīz vairs nevajadzēs dēļ AI. Augsta līmeņa speciālisti savu darbu varēs veikt labāk un ātrāk - viņi būs vēl vairāk pieprasīti. Gudrākie mēģina AI ieviest procesos. Dēļ AI ASV universitāšu absolventu nodarbinātība ir nokritusies tik zemu, kā krīžu laikā, lai gan krīzes nav. Tādēļ visdrīzāk varētu citi sekot Singapūras piemēram, kur valsts maksā uzņēmumiem, lai viņš 'krāmējas' ar jaunieti, līdz viņš kļūs par labu speciālistu. Valstij, savukārt, šim būs jāpielāgo nodokļu sistēmu, lai iekasētu nodokļus, ar ko šādus darbus varēs apmaksāt. Iespējams, piemērojot nodokli tiem, kur roboti vai tehnoloģijas aizvieto darba vietas. Iespējams, AI izdomās, kā veidot AI uzturētu nodokļu sistēmu. :)Singapūras pieredze gan iedvesmo, gan dzen izmisumā, cik tālu pieredzes, apziņas, domāšanas ziņā esam no viņiem. Lielākie ieguvēji no jaunākajiem atklājumiem parasti ir nevis izgudrotāji, bet adaptētāji, ieviesēji. Latvijā saskaņā ar Eurostat datiem uzņēmumi ļoti lēni ievieš AI savos procesos - esam vieni no lēnākajiem ieviesējiem visā ES. Viens no iemesliem tam varētu būt tas, ka Igaunijā un Lietuvā vairāk uzņēmi orientējās uz eksportu. Trūkst tās eksportējošās domāšanas. Ja Latvijā piezīdusies vesela čupa, lai izspiestu visu no valsts. Tā vietā Igaunijā izveido priekš valsts gatavotu risinājumu - ja tas ir veiksmīgs, tad ar to nopelna eksporta tirgos.Valstij šai (AI ieviešanas) ziņā jāpalīdz MVU, t.sk. arī ar vienkāršāku nodokļu sistēmu MVU. Par mākslu un nodokļiem.Laiks un lēnāks dzīves ritms ir lielāka vērtība par naudu. Latvijā budžeta izdevumi kultūrai jau vēsturiski bijuši vieni no augstākajiem Eiropā. Lielākais izaicinājums šobrīd vizuālā mākslā ir otreizējā tirgus un kolekcionāru neesamība, kas vēlas investēt mākslā. Mākslas pasaule šobrīd visvairāk iegūtu no ekonomikas uzplaukuma. Latvijā ziedojumus veicinošā nodokļu sistēma ir ļoti dāsna. Galerijai Kim? no ziedojumiem nāk ap 40% no budžeta. Tas, ka mākslas darbi ir aplikti ar pilnu PVN, nav optimāli. Citiem mākslinieku darbiem - operai, grāmatām ir zemākas likmes. Ja mākslinieks pārdod gleznu par 1000, pie mākslinieka nonāks vien ap 250. Tas veicina pelēko sektoru un skaidras naudas apriti. Otrs, kas veicina pelēko sektoru - nodokļu sistēmas sarežģītība un mākslinieku nevēlēšanās tajā iedziļināties. Liela daļa ir gatavi maksāt salīdzinoši lielu daļu ieņēmumu starpniekiem, kas paņem uz sevi rūpes par nodokļiem un rēķiniem. Valsts noteikti varētu to naudu paņemt sev, ja padarītu sistēmu vienkāršāku. Zanes 'narkotikas' ir nepārtraukti kaut ko jaunu mācīties un mēģināt, t.sk. starptautiskā arēnā. Ja gribi sakārtot kaut ko valstī, jāsāk sakārtot sevi un savu tuvāko apkārtni.